Īsumā par manām brīvdienām. Tās iesākās Somijā, kur piedalījos Jukolas stafetē Burkānciema 1.komandas sastāvā. Dabūjām DSQ, bet tas nav svarīgākais, jo apvidus bija izcils un skrienams. Savu etapu nogāju lēnām, cīnoties ar pārējiem vīriem par vietu uz takas. Ja sākumā vēl bija motivācija labi noskriet, tad uz beigām, kad radās nepatīkama sajūta labajā celī, motivācija pazuda.Šī bija mana 4. Jukola un jāsaka, ka vissliktākā performances ziņā, bet šoreiz tas pārāk neuztrauc.

Latvija. Spilgtākās emocijas - odi, alus cena, Kusas mežs, Multiklubs, pirts, ģimene un draugi, zemenes un vecrīgas, joh joh joh, kvalitatīvā Kāpa, bīčš, peldēšanās.

Kāpa. Latvijas ranneru līmenis ir audzis, respekt jaunajiem čaļiem. Pirmā diena bija nosacīti labākā. Atšķirībā no citiem, man karte patika un arī paskriet varēju. Otrā diena.....grandiozas kļūdas jau sākumā, pārāk ātrs skrējiens, izskriešana no kartes. Trešā diena, prūha ir, bet koncentrēšanās nav. Kļūdas, superlielās, piemēram, viena 7 minūtīgā arī. Vienalga jūtos ideāli, izbaudīju katru cm mežā un nešķrobojos par savu sniegumu savā 8., 9., 10. skriešanā ar karti šajā gadā. Jā, skriešanā....nevis orientēšanās.

Piebildīšu un atkārtošu, ka šī bija mana labākā Kāpa emocionālā ziņā, jo satiku un kapitāli pavadīju laiku ar visādiem draugiem. Koncis Glāstonberijas līmenī, it sevišķi pirmā dziesma - alelujāaaa. Orķestris arī pavilka.

Izskatās, ka šogad dalība orientēšanās mačos ir pabeigta, tagad koncentrējos uz All Terrain Challenge (7 days). Šodien piedalījos handikapa skrējienā pa dažādu segumu - takas, pludmale, asfalts......4.5 miles - 28.56 min, skrējās viegli, varētu teikt, ka bez lielas piepūles.

Tuvākā laikā ir vēlme pamēģināt tāllēkšanu kā tādu.