Esmu nolēmis, ka jāskrien un to jau daru nedēļu. Pirmās dienas bija konkrēti augsts pulss, vidēji par 15 augstāks kā agrāk, skrienot tādā ātrumā. Pēdējās dienās, kad jau pamazām sāku skriet garākus treniņus, pulss jau ir praktiski agrākajās robežās, tas priecē. Jāatkārtojas, ka patīkami, ka šajā salā ir reljefs un var ieplānot treniņā gan lēzenus, garus, gan stāvus kāpumus. Jāsaka gan, ka pēc tādiem kāpumiem ir labi :D

Kāpēc nolēmu skriet...un nepamest šito lietu. Tāpēc, ka principā dzīve liekas nekāda, ja nav jāskrien katru dienu. Protams, arī draugu atbalsts un brīžiem pat dusmas, ka es netrenējos, lika man mazliet aizdomāties.

Orientējies neesmu kopš septembra, te skrienu ar shematisko karti, lai vismaz kaut kas būtu rokās.

Lai būtu lielāka jautrība, esmu pieteicies uz Spring Weekend Skotijā, kas notiks 27.-28.martā. Otrā diena WRE garā distance. Šitās divdienas laikam ir arī britu atlases sacensības, papētīju sarakstus un tur ir izlases veči arī.

Par savu sniegumu nesapņoju, jo diez vai varēšu pienācīgi noskriet garo distanci pirms tam mēnesi trenējoties un pusgadu neorientējoties. Katrā ziņā karte šķiet interesanta, izdrukāju jau un nedaudz papētīju. Karte, (karte var lādēties ilgi, jo 8 mb) protams, ir vecā no 98. gada, kad tur esot lielas nozīmes mačs bijis.

Links uz sacensību lapu :  ŠEIT

Tagad tik jāsagaida no Latvijas inventārs, jo viss smuki sapakots palika mājās.

Vēl nācās iepirkt Oasics cietā seguma apavus, jo te pārsvarā sanāk skriet pa cieto segumu un ar manām otrām Oasics nebija pārāk patīkami, jo tās vairāk off-road domātas.