Mārtiņš Vabulis
Atbalstītāji
DirectHit.lv banneris DirectHit.lv banneris DirectHit.lv banneris


Trešdiena 10. marts



Winter Cross Country Series (16.11.2009)

Kā jau sev biju apsolījis, piedalījos vietējā krosa čempionāta 3.kārtā. Gatavība un varēšana bija jau paredzama ļoti švaka, jo pēc ilgās nekā darīšanas pauzes, treniņus atsāku 45.gada nedēļā un skaidrs, ka 46.nedēļā varētu nebūt ātrums un izturība.

Ierodoties aptuvenā pasākuma vietā, norādes, protams, nav, jo visi jau tāpat te visu zina, atradu reģistrācijas mašīnu, kur pieteicos skriet, samaksāju 4 paundus un dabūju savu numuru (no tāda pat materiāla kā Jukolā) un izvēlējos garāko grupu, pat īsti nezinot, cik būs jāskrien. Cerēju, ka nebūs vairāk par 10-12km. Organizatori gan piebilda, ka garākā grupa esot priekš Top guys un ja es gribot, tad varot mest mieru pēc 3,4, vai 5 apļiem un mans rezultāts tiks ieskaitīts attiecīgajā divīzijā.

Ko, ko....atnācu pēc lielākās kilometrāžas pa to pašu naudu un nolēmu, ka lai vai kā, bet skriešu līdz beigām tos 6 apļus. Līdz startam bija tieši pusstunda. Ārā tāds vējš, kāda Latvijā, man liekas, nav, brīžiem arī līst. Nolemju, ka jāiepazīstas ar apli. Ātri noskatos, kam uzsēsties uz astes un iesildoties izskrienu vienu aplīti. Manas aizdomas, ka būs slidens un netīrs pasākuma, piepildās, jo jāskrien pa kempinga teritorijā esošām pļavām, vietām pa iebrauktu sliedi tādos kā avenājos, vietām pa konkrēti applūdušu pļavu un arī kalni un daudz dubļu, jāšķērso upīte. Noskrienot to apli, nav ne jausmas par garumu, tik vēlāk uzzinu, ka apļa garums ir 1jūdze, t.i. ~1,6km.

Iesildoties redzu, ka sportisti ir visādi. Iesildās visādi, var redzētu, ka ir tādi, kas saprot, ko dara. Protams, daudzi skatieni vērsti manā virzienā, jo pārsvarā visi ir pazīstami (~150 dalībnieki).

Starts,  stāvu otrajā rindā un hop, aiziet. Sākums ātrs, uzreiz atraujas 4skrējēji, es palieku otrajā 5-6 skrējēju pačkā. Biju nolēmis nenesties, jo nav šobrīd sajūtas tādas, lai varētu spiest, bet ātri to aizmirstu un pirmo apli noslēdzu kā 4. Vēl neesmu īsti iesilis dēļ aukstā laika vai pārāk īsās iesildīšanās un kājās parādās stīvums, jūtu, ka solis nav viegls. Pamazām man garām paiet pāris džeki, kurus es laižu, jo jūtu, ka jāskrien savā tempā (pulss arī pārāk augsts bija ), savam priekam, lai nenomirtu un pieturētos pie sava mērķa. Ātri vien aplis tiek pamatīgi sastampāts un ir konkrēts dublis. Patiesībā tieši tās vietas man patika un jutu, ka tā ir mana stiprā puse, arī kalni, bet nezinu kā, tomēr no kalna viņi man skrēja garām, kaut gan man vienmēr ir licies, ka no kalna skrienu ātri. Varbūt pietrūka skriešanas apavi ar radzēm, jo visiem top čaļiem bija vai nu Nike vai Reebok ar pagarām radzēm. Es skrēju ar ziemas Oasics un slīdēja. Domāju, ka ar orientēšanās bučiem būtu bijis OK, bet tos atstāju LV.

Pabeidzu sešu apļus un varēja jau just, ka stiprākajā grupā neskrēja daudz džeki un ka es esmu pēdējais, t.,i. 7ais. Šodien vietējā avīzē redzēju savu uzvārdu un arī to, cik esmu zaudējis līderim Lee Garland. Līderis noskrēja 43min 12sek, mans laiks 47min45sek. Domāju, ka maksimums ko varēju ātrāk ir viena minūte pie šī brīža trenētības.

Patīkami, ka pēc mača tieši Lee uzsāka sarunu, apmainījāmies ar kontaktiem un mani uzaicināja sestdienās trenēties kopā ar salas top guys (tā viņi sevi sauc). Izprašņāja no kurienes esmu, vai patika, utt. Nedaudz parokot netā, atradu, ka uz Guernsey salas ir vairāki labi vidējo un garo distanču skrējēji, kā arī Alan Rowe, kurš ir triatlonists un arī trenējas kopā ar top guys :)

Nākošajā dienā uztaisīju garāku atsildīšanās skrējienu (85min) un šodien jau treniņā jutos lidojoši. Nākošajos mačos centīšos būt agresīvāks un jāizdomā taktika.

Vismaz viena lieta skaidra, būs gana profesionāli treniņpartneri un arī kaut kādas tālākas iespējas sportot, attīstīt skriešanu, par orientēšanos pagaidām jāsapņo!

Runājot par sapņiem, ir doma 12.-16.feb. piedalīties Portugal O Meeting, kas ir viens no pirmajiem 2010.g. WRE mačiem. Apvidus - piejūras, ar kāpām.

p.s. Šodien noskatījos diez gan pavecu, bet labu, motivējošu filmu par skriešanu (Without Limits). Patika.

Vēl viena interesanta lieta, viesnīcā, kurā strādāju, pavārs ir no Spānijas un līdz 16 gadu vecumam spēlēja FC Barcelona sastāvā. Iespaidīgi.

;)




Komentāri
Vārds, uzvārds :
Komentārs :



Silcha
2010-02-19 12:13

Forshi lasiit par Tavu pieredzi un emocijaam. Nudien liels prieks par Tevi!! Turaas!


Martins Vabulis
2009-12-15 08:08

Nav jau te nefiga to maču. Decembrī būs SANTA FUN RUN. Jāskrien salatēta kostīmā. Nez kā no malas izskatīsies.... :D


Ločmelis
2009-12-15 00:53

Hrrrr.... nebiju te ganījies un nezināju ka kaut kas pozitīvs notiek. :) Arī ziemā kādos mačos vajag uzraut, lai rutīna neiestājas :) Nu NOV, DEC gan par agru, bet šoreiz tas ir attaisnojami.


MARTINS VABULIS
2009-11-22 03:27

Dabīgi,ka ir izstāstījis un kā vēl.... Nedomāju, ka trīs sacensības līdz decembra beigām kaut ko baigi mainīs, bet kopumā ņemot viņu treniņi man neder, bet par to vēl rakstīšu.


Aigars
2009-11-21 13:53

Mārtiņ, tagad līdz pavasarim ir jāveic pamata lēnais aerobais darbs, mauktads ar pulsu 180 pa takām un skrienot ziemas sacensībās Tu sevi nočakarēsi un vasarā būsi sēne:)))....,vai tad Ločmelis Tev nav izstāstījis, kā ir jāgatavojas jaunai sezonai?


MARTINS VABULIS
2009-11-20 23:17

Hei, paldies, gan jau kko izdomāšu ar orientēšanos...ir doma apmeklēt tuvākos mačus UK, FRA


Jānis Kūms
2009-11-20 18:55

Man patīk palasīt ka džekiem iet pa ārzemēm un prieks ka esi atradis vietu un gribēšanu k-ko darīt. Es ceru ka tomēr tev izdosies kādu orient karti izrakt arī savā salā :D ja ne tiešām jādodas uz kontinentu :p lai veicas ;)