Drīz jau būs pagājušas divas nedēļas, kopš esmu sācis skriet ar domu gatavoties nākošai sezonai. Raksturojot skriešanas iespējas - viss ir. Ir lieliskas takas, kas ved gar jūras/okeāna krastu. Uz takām ir diez gan padaudz akmeņu kā skandināvijā. Skriešana pa takām noteikti ir fiziski grūtāka, jo tās visu laiku ved gan uz augšu, gan uz leju, pie tam kāpumi ir nopietni - gari. Pat lēnām skrienot pulss būs brīvi pāri 180 kāpuma galā. Esmu noskatījis arī pāris no krūmiem brīvas stāvas nogāzes, kurās varēs pakačāt cisku. Sevišķi smuka nogāze ir priežu mežā (pine forest), kas atrodas netālu no vietas, kur dzīvoju. Visa nogāze ir noklāta ar lielām skujām un izskatās kā brūns paklājs.

Vienreiz biju noskrējis uz fotogrāfijā redzamo pludmali, nezinu cik, bet šķiet, ka vismaz 400-500 pakāpieni.

Skriet pa ielām arī interesanti, it sevišķi tur, kur vecā apbūve ar akmens žogiem un visādām ejiņām un iekšpagalmiem. Cilvēki, protams, sveicina skrējējus, mašīnas arī palaiž, vienalga kāda gaisma krustojumā deg.

Runājot par apjomiem, pagaidām tie nav lieli, ņemot vērā manas iespējas, gribēšanu un varēšanu. Labā ziņa ir tā, ka gribēšana un varēšana paliek lielāka, it sevišķi pēc tam, kad atradu, ka uz salas pa ziemu notiek Cross country series (kross). Pavisam ir piecas kārtas, no kurām četras labākās ņem ieskaitei. Tā kā pirmās divas jau esmu nokavējis, tad atliek piedalīties nākošajās, lai atzīmētos, nodibinātu kontaktus ar vietējiem ranneriem. Nākošā kārta notiek jau rīt (14.11.2009) un esmu gatavs piedalīties.

Pēdējā foto ir kāpums, kas atrodas 15 sek attālumā no vietas, kur dzīvoju. Tas ir rags, kura galā ir bāka. Uz turieni no pašas augšas ved pastaigu taka.