Aprakstīšu savus startus Ventspilī.
Vidējā distance (Jaunupe) (links uz Route Gadget)
Skrienot uz K punktu, secinu, ka distances sākums ir viens no galvenajiem šodien. Uz pirmo punktu neesmu pārāk ātrs, uzķeru kontūru un nonākot punkta rajonā piesienos un salīdzinoši veiksmīgi paņemu punktu. Otro jau tempā, ar atsitienu pret nelielo grēdiņu labajā pusē.
Tālāk uzskrienu un jūtu, ka šodien viss notiek, ātrums ir, karte detalizēta - tieši tā, kā man patīk. Jāatzīst, ka pirmajos punktos, kas atradās purvā uz mazajām detaļām, biju uzmanīgs un tāpēc tos aši paņēmu. Bet, skrienot uz 6 KP, pats jutu, ka nav īsti skaidras koncepcijas un tāpēc bija tikai virziens ar cerību sieties pie pļaviņas. Vēl līdz pat šodienai neesmu īsti pārliecināts, kur es tur maldījos, bet biju citās līdzīgās vietās un kopā tur noganījos ~ 7,5min, no kurām pusi kopā ar Šmitiņu, kas startēja 2min aiz manis.
Maldoties un meklējot 6 KP, pamanījām, ka Valters ar Ati jau aiznesās uz 7 KP. Pie sevis jau skaidrs, ka mačs norakts, bet galvā iešaujas doma, ka vajadzētu vismaz par 2min atrauties no Šmitiņa un noturēt pārsvaru līdz galam. Uzreiz pēc nelaimīgā 6 KP atrašanas, ielieku robā un veiksmīgi paņemot 7. un 8 KP esmu prom no viņa, bet ne pārāk veiksmīgi (ne) pamanu 9KP, kuram stāvu praktiski blakus un atkal uzpeld Atis, kurš atrāvies no Valtera, bet kaut kādā mistiskā veidā esmu viņus abus apgājis 7 un 8 KP etapos.
Tālāk ar Ati uzbliežam, no sākuma jūtos fiziski spēcīgāks un Atis arī laiž mani pa priekšu, lai būtu temps, bet pēc 13 KP jūtu, ka kājas paliek smagas un vieglums pazudis. Purvi, kalniņi, lielā kļūda ir paņēmuši pārāk daudz spēku un līdz distances beigām novelkos 50-100m attālumā aiz Ata. Esmu 15.v. no 27. Viduvēji.
Stafete (Cirpstene)
Pirmo etapu Artis noskrien 8.vietā, lai gan varēja augstāk, bet šajā apvidū kļūdīties bija viegli.
Otro etapu Ozo paceļ 4.v.
Trešo etapu es sāku ar 15min skrējienu uz 1 KP, lai gan varēja kādās (max) 3min paņemt, tātad pēdējo 2 gadu lielākā kļūda - 12min. YES! Tas man palīdz koncentrēt dusmas un tālāk viss notiek diez gan raiti un īsi pirms 4 KP, skrajā mežā, pamanu Anatoliju ~ 300m tālāk un nolemju, ka jātiek klāt. Ieejot atpakaļ reljefā, Toļa skatam pazūd, bet labi paņemu 6 un jau pie 7 KP esmu viņam ~ 100 m tuvumā. Uz 8 KP viņš aiznesās kā vējš, bet punkta rajonā pienāk no mistiskas puses un punktu paņemam kopā. Tajā brīdī es saprotu, ka viņa ātrums nav mans ātrums un nemaz nekožos līdzi, bet skrienu savā tempā (Artis ieteica skriet lēnāk, bet precīzāk. Es to izdarīju tikai pēc lielās kļūdas, bet vajadzēja jau no sākumu) un, protams, pie 9 un vēlāk līdzīgi ar visiem KP, esam kopā, jo Toļa šodien skrien ātri, bet kļūdās.
Pēc skatītāju KP saprotu, ka esmu mests, kājas atkal smagas. Pie 12 KP pa krūmiem skraida Rencis O., kurš arī momentā cenšas aizbēgt, bet es laikam biju tas magnēts, kas visus pievelk, jo pie 13 KP atkal esam kopā + vēl Toļa. Tikai pašās beigās viņi atraujas un sadala 6/7. vietu, par kurām cīņā es neiesaistījos, jo todien biju vājā fiziskā formā. Ar diez gan priecīgām domām, mierīgi pabeidzu distanci un biju pārsteigts, ka ir 8.v., jo likās, ka mans raciens uz pirmo būs atmetis daudz, daudz, daudz vairāk.
Kopumā ņemot sapratu, ka niecīgais sacensību apmeklējums kopš Kāpas un mazais treniņu apjoms ir iespaidojis manu ātrumu. Orientēties protu, ja esmu centīgs un koncentrējos, par ko runā stafetes daļa pēc pirmā punkta.
Kartes būs.
Man patīk orientēties un es esmu možs!!!