Kopš pēdējā ieraksta pagājis jau vairāk kā mēnesis. Šajā laikā treniņ apjoms ir mazs, sacensībās praktiski neesmu piedalījies, ja neskaita Valmieras čempionātu, kur padarbojos kā kontrolskrējējs. 

Pārsvarā treniņi ir bijuši īsāki, 60-90 min garumā. Vairāk skriets pa takām, ceļiem, lai uzturētu fizisko sagatavotību un pie iespējas varētu piedalīties sacensībās. Protams, darbs ar karti ir ļoti maz, bet pie salīdzinoši liela, tomēr ne maksimālā ātruma karte iet, jo pagājušās ceturtdienas ZVOC rogainingā ( es gan sauktu to par garo distanci ), darbs ar karti mani apmierināja. Kā saka „mājas sienas” jau arī iespējams palīdzēja un ļoti iespējams, ka pie kādām citām sacensībām - daudz sarežģītākā reljefā - būs citādāk.

Par nākotnes plāniem attiecībā uz sacensībām man ir grūti izteikties. Skaidrs ir viens, ka šī sezona tiks pabeigta mierīgi, noteikti nebūšu izpumpējies kā 2008. gadā un noteikti centīšos pabeigt bez traumām un slimošanas, lai raiti un laicīgi varētu gatavoties nākošajai.

P.S. Vēl tik gribēju pateikt visiem dabas draugiem, ka, iespējams, drīz vairs nebūs vai izskatīsies citādāk viens no skaistākajiem pārgājienu maršrutiem Vidzemē, Līču-Laņģu klintis, kas atrodas GNP teritorijā. Sestdien, ejot pārgājienā, pats redzēju, ka gar klinšu leju (Liepas galā) ir samarķēti cērtamie koki un visādas jaunas kupicas saraktas, kas izskatās kā cirsmas robežas. Ja tā notiks un tur zāģēs, tad būs izbojāts ne tikai pārgājienu maršruts, bet arī ļoti interesantas orientēšanās kartes – Grīviņi D, Grīviņi Z. Interesanti, kā tas iespējams, ka GNP teritorijā, ļoti retā, aizsargājamā vietā cirtīs lielos, milzu kokus? Nav arī skaidrs, kā viņi no turienes taisās tos dabūt ārā...