Svētdien bija tas gods skriet dzimtā rajona mežos - pirmoreizi. Jāpiebilst, ka mans "izpildījums" arī bija tāds, kā pirmajā reizē.....

Šis mačs noteikti kandidēs uz sliktākā titulu šajā sezonā. Ja vēl distances pirmajā daļā līdz karšu maiņai turējos apmēram 8-9.vietā, tad pēc karšu maiņas, konkrēti pēc 19 KP sākās ārprāts. Kļūdu sērija, kuras laikā 5 etapos savācu vismaz 10min. Jāsaka, ka arī pirms tam nebija izcili. Sākums līdz 14 KP, kas bija tizlā vietā uz it kā horizontāles bedrē, vēl bija ciešams, tad 14 KP bija pirmā lielā kļūda ~ 1,5min.

Karšu maiņas punktā biju pirmais, Valteru, kas startēja 3min pirms manis biju apdzinis. To konstatēju jau apmēram pie 5-6 KP, kad Ident stacijās bija ilgāk jātur Idents - resp., tur vēl neviens nebija skrējis. Pēc splitiem izrādās, ka Valters jau uz otro punktu bija ielicis un es biju garām.

Distance priekš manis bija diez gan viltīga, jo vairākās vietās iekritu uz to, ka punkts ir ieplakā, kas atrodas augstāk kalnā, nevis piekājē. Kopumā domāju, ka kļūdās ir vismaz tik, cik kilometri (14,4km) + vēl kādas 4-5min.

Šoreiz koncentrāciju laikam biju atstājis mājās, jo šķiet, ka neskrēju par ātru, vismaz pašam likās, ka ātrums brīvi ripinās. Uzskatu, ka biju pārāk slinks un neievēroju disciplīnu. Varbūt arī tas, ka vairāk kā nedēļu nebiju skrējis kartē.... Atceros, ka distances laikā man galvā skanēja kaut kāda dziesma - tas arī norāda uz koncentrācijas trūkumu. Tagad man sāk likties, ka pirms starta klausīties mūziku (tas tā moderni it kā) ir slikti. Vismaz tādu, kur  "vārdi" noteikti neklausīšos.

Kopumā karte, apvidus un skrienamība man patika. Garāko etapu uz 18 KP skrēju pa labo pusi, jāpiebilst, ka punkta rajonā gan kādas 30 sek bija liekas, jo paņēmu vienu pauguriņu un mazliet saminstinājos.

Uz beigām, kad sākās kļūdu sērija un liekie metri (kilo) pa purvu, kalniem, sāka arī kājās krampēt. Muskuļi vēl šodien tādi interesanti. Bet tas vēl nav viss - šobrīd dzīvoju neziņā, kā būs ar Jukolu, kā būs tālāk......jo etapā uz pēdējo KP man parādījās asas sāpes labā ceļgala iekšējā pusē. Nakts uz pirmdienu bija negulēta, jo kāju kustinot tā sāpēja. Domāju, ka varētu būt problēmas ar iekšējo menisku. Pirmdien, otrdien no rīta mazliet pabraucu ar velo un sajūtas ceļgalā ir uzlabojušās - praktiski sāpes nejūt, bet nezinu, kas būs skrienot, piem., Jukolā 3.etapu.

Varbūt kādam ir padoms un kaut kas līdzīgs gadījies?

Vienīgais mikro prieks, ka ir 3 pirmie spliti. Skaidrs, ka varu. Vairāk jākoncentrējas.

Karti šoreiz atļaušos nelikt, jo tur nav ko redzēt. Ja nu vienīgi, kā sliktais paraugs vai pamatīgs joks.

Peace!