Šodien pamanīju, ka šonedēļ, pirms piektdienas, ir bijis 20 dienu treniņcikls. Sākot no Kurzemes Pavasara neviena diena nav izlaista bez sporta. Tagad tas liekas daudz, bet patiesībā jūtos ļoti labi un "garša" tikai rodas, jo treniņi ir interesanti gan treniņveidu, gan apvidu ziņā.

Pēc viena no intervālu treniņiem stadionā, radies secinājums, ka varētu panākt lielāku ātrumu pa līdzeno, cieto virsmu, ja es spētu likt garāku soli. Šobrīd man ir augsts solis, kas - es domāju, radies ziemas/pavasara periodā, kad vairāk skrēju pa apvidu, pa sniegu un slapjo. Tas, protams, ir labi, jo ar augstāku soli vieglāk skriet pa dziļām sūnām purvā vai vienkārši pa ūdeni.

Šodien Baiļos, skrienot kopā ar Arti, esam pārskrējuši pāri čūskai, kas vēl nošņākusi. Es nepamanīju, bet Artim esot bijusi pārsolī un līdz ar to arī man, jo skrēju cieši aiz muguras kārtējā intervāla laikā. Vēlāk, atsildoties, pamanījām vēl vienu glodenīti, kas it kā nav indīgās, bet iekost var, tāpēc būs vien jāskrien ar garajām zeķēm.

Nākošais treniņš - svētdien divstundnieks Augstrozes purvā

Nākošais mačs - Ilves 3dienas Igaunijā

Iesaku - taktiskā cīņa Thierry Gueorgiou izpildījumā raksts (Again not as good as in 1983…*)