Jau vairākas reizes ir nācies mainīt treniņā plānoto maršrutu, kas agrāk ir skriets. Tas tādēļ, ka daudzas vecupes, upītes un grāvji ir pārplūduši tā, ka normāli pāri tikt nevar. Piemēram svētdienas plānotais garais treniņš no 2h pagarinājās uz 2h 25min, kas šobrīd ir padaudz. Motors it kā vilka, bet kājas gan tādas dīvainas bija. Pēc kārtīgas pastaigas un darbiem mājās, protams, viss ir kārtībā un ar nepacietību gaidu nākošo treniņu.

Šonedēļ savākts diez gan liels apjoms, tai skaitā vairāki ātruma treniņi. Pašam gan šķiet, ka skrējiens, kur vidējais pulss līdz 160, nav ātrais. Tikai nedēļas beigās, pēc sestdienas kalnu treniņa un svētdienas cīņas ar Gaujas vecupēm, man iestājās nogurums.

Otra lieta, ar ko bieži saskaros skrienot, ir dzīvnieki. Jau neskaitāmas reizes esmu sastapis stirnas, lapsas. Reiz kopā ar Arti sastapām divus āpšus purvā pie Valmieras. Šodien, skrienot pa pļavu,  nonācu diez gan tuvu lapsai (~ 30m), kas okšķerējās ar degunu pa zemi un mani nepamanīja. Droši vien arī nesaoda, jo vējš pūta no viņas uz manu pusi. Ir jau arī vēl viena dzīvnieku kategorija - nepiesietie suņi. Ne vienu vien reizi ir nācies pielikt soli vai pamainīt ceļu, lai izvairītos no saskarsmes ar suņiem. Arī šodien neizdevās apiet vecupi gar māju pusi, jo tur pretī skaists vilcinieks jau gaidīja. Rezultāts bija tāds, ka pa zemūdens koku šķērsoju vecupi un tiku pie slapjām kājām.

Nākošās sacensības, kurās plānoju piedalīties ir Ilves 3, kas notiks Igaunijā.