Pirmais šīs sezonas mačs bija Kurzemes Pavasara divdienas, kas notika Tērvetē, rehabilitācijas centra apkārtnes mežos. Sacensību nosaukums precīzi atainoja sevi, jo bija patiešām silts un patīkams laiks.

Šajās sacensībās piedalos jau trešo gadu, no kuriem otro gadu elitē. Iepriekšējos gados man ne pārāk veicās, jo daudz un nepiedodami kļūdījos. Šoreiz biju nolēmis vairāk orientēties, mazāk skriet, kas arī daļēji izdevās.

1.diena (karte)

Sāku samērā mierīgi, pirmās grūtības radās uz 4 KP, bet tomēr paņēmu precīzi. Diemžēl nepaspēju kārtīgi izpētīt ceļu uz 5KP, tāpēc skrēju drošāko, bet garāko variantu - pa stigām. Ceļā uz 7KP bija vēl pāris takas, kas nebija kartē, bet tas netraucēja un līdz pat 10 KP ieskaitot skrēju droši un pārliecināti. Etapā uz 11KP panācu vienu leiti un pavilkās viņam līdzi, par daudz pa kreisi, kaut gan zināju, ka nebūs labi.  Bijām pie blakus ieloka un šeit jau zaudēju 1min. No 11 uz 12 KP bija plāns ātri tikt vaļā no konkurenta, lai varētu koncentrēties, diemžēl neizdevās viss kā plānots un aiz lielākā ceļa precīzi nepaskatījos reljefu un atmetos pret citu punktu,kas bija sedlos DA virzienā. Šeit zaudēju apmēram  1,5 min un pamanīju, ka no 12 KP jau uz 13 aizskrien Šmitiņš, kas startēja 2 min aiz manis. Tā kā nākošais bija vienkārš etaps, uzskrēju, lai atbrīvotos no leiša un pie 14 KP panācu Šmitiņu. Sākotnējā doma apdzīt Guntaru, tik ātri neizdevās, pēc 16 KP neliela kļūda izejot uz upes krastu. Tālāk pēc 18 KP tiku priekšā un beigas noskrēju samērā tīri un mierīgi.

Pirmās dienas rezultāts nebija izcils, bet ar sniegumu esmu apmierināts, jo liekas, ka tā īstā sajūta starp skriešanu un orientēšanos ir tepat, netālu. Jāpievērš lielāka uzmanība distances beigām, kā arī tad, kad sastopu kādu, jo šoreiz tas bija kļūdu cēlonis. Jāpiebilst, ka skrēju brīvi, bez spiešanas, bet pulss tāpat bija augstāks kā vajadzētu būt. Iespējams tādēļ, ka joprojām neesmu vesels.

2. diena (karte)

Šoreiz sāku mazliet ātrāk kā vakar. Skrienot šķita, ka uz 3 KP mazliet jānomet ātrums un tā arī bija, jo punktu paņēmu ar nelielu aizķeršanos. Nākošais variants bija uz 5KP, ko izvēlējos ņemt caur pļavu, lai plānotu garo etapu, ko daļēji jau biju izlēmis skrienot uz 3 KP. Iespējams, ka variants uz 5 KP nebija ātrākais. Diemžēl garā etapa variantu izvēlējos nepareizu, jo paņēmu ar lielu loku, turklāt etapa vidū mainīju lēmumu, kas ir viena no lietām, ko nedrīkst pieļaut. Plānojot, kā skriet garo etapu, protams, redzēju, ka pastāv variants pa labo pusi, bet nebiju pārliecināts. Garais etaps pa līniju ir 2,75 km, manā variantā sanāca 3,4km, kas tika veikti normālā ātrumā,resp. 16 min,kaut gan uzvarētājs šajā etapā bija ar 13: .... min. Domāju, ka te vien zaudēju 2 min. un pāris sekundes, kamēr padzēros. Tālāk centos būt precīzs, uzskatu, ka samērā veiksmīgi izdevās paņemt 9 KP ar nelielu 10 sek minstināšanos, jo uz takas aiz punkta izskrēju nedaudz uz ziemeļiem. Tāpat 15 sek zaudēju gan 11, gan 12 KP rajonā, kur neizdevās tīri uzskriet virsū dēļ plūstošajām reljefa formām. Par etapu uz 13. KP neesmu īpaši priecīgs, jo etapa beigās aiz dzirdināšanas nebija skaidrība, bet tur kopā ar V40 džekiem punktu paņēmu. Skrienot uz 13 KP gan paspēju paskatīties, ka, sākot no 14 KP, būs īsie etapiņi zaļājā un nolēmu, ka tur skriešu lēnāk, lai nekļūdītos. Vēl arī paplānoju, kā skriešu uz 20 KP - nolēmu dīķim pa kreiso pusi. Uz 17 KP bija 20 sek kļūda, jo atrados par daudz tuvu uz Z esošajai virsotnei. Pēc 19 KP, skrienot uz 20 KP, jutu, ka abiem papēžiem ir tulznas, kas sāk jau nejauki sāpēt un aiz otrās strauta šķērsošanas (kas arī bija kļūda) pirmo reizi sajutu, ka solis kļūst smagāks. Tālāk uz 21 KP garām aizgāja laikam viens igaunis un es atkal cerēju, ka noskriešu no kalna un viegli paņemšu īsto bedri, diemžēl bijām jau par tālu, te zaudēju apmēram 1min un parādījās vēl viens ātrs, augumā mazs skrējējs. Interesanti bija dzirdēt, kā ,virzienā uz 22 KP skrienot augšā, vīriem pīkstēja pulsometri, slodze bija. Te es sapratu, ka mans veselības stāvoklis nav tik labs, lai turētu šādu ātrumu un nolēmu atlaist šos. Kaut gan pie 24 KP mazākais vēl bija tuvu, arī saguris izskatījās. 25. paņēmu kā plānots, bet uz 26 KP stulbākā dienas kļūda, pārskrienot pāri pēdējam ceļam pirms punkta un ieskrienot zaļājā, nesapratu, kur ir punkts, jo visapkārt bija saknes, nogāzti koki un citas bedres. Ilgi te nekavējos, skrēju ārā uz ceļa un ar līkumiņu uz nākošās takas, no kuras punktu paņēmu. Tomēr te zaudēju daudz, pusotru minūti. Beigas pabeidzu mierīgi, vien finišu uzskrēju ātrāk kā pirmajā dienā.

Interesanti, ka otrās dienas vidējais ātrums bija vismaz par pusminūti uz kilometru lielāks, kaut gan reāli bija lielāks, jo noskrēju pārāk lielu līkumu garajā etapā.

Patīkami, ka, nonākot mājās, vēl bija spēks un vēlēšanās stundiņu mierīgi pabraukāt ar velo pavasarīgajā Valmierā.

p.s. Atvainojos par diez gan slikto karšu fotogrāfiju kvalitāti.