Šodien un vakar tiku uzaicināts ķert (iespējams) pēdējos kilometrus ar slēpēm. Runā, ka marts esot sērsnu mēnesis un tā arī ir. Valmieras apkārtnē, pļavās pie Dauguļiem, Dikļiem, Bērzaines, Zilākalna, ir daudz sniega, kuram pa virsu ir lieliska sērsna. Pļavas, kuras tiek koptas, ir perfekti braucamas, neko labāku nevar iedomāties. Salīdzināt var tikai ar svaigu pūderi Alpos, kad brauc ar sniegadēli. Tāda brīvības sajūta!!!  Arī slīdamība arī diez gan laba, jo pa virsu ir kristāliņi, kas laikam palīdz slīdēt.

Pats labākais, ka šī slēpošana notika no rītiem,apmēram 6.30 sākām slēpot un pusotra līdz divām stundām paiet diez gan nemanot. Pa ceļam apmeklējām vairākas lauku sētas, no kurām dažās bija nepiesieti suņi - tā treniņā tika mākslīgi iekļauts neliels ātruma intervāls, lai izvairītos no kontakta ar "vorčesteriem".

Protams, ka novārtā netiek atstāta skriešana, jo tas ir galvenais. Vakaros vai nu spēlēju basketbolu zālē vai skrienu uz Bailīti, paņemu pāris kalniņus un atpakaļ. Šonedēļ vēl plānā ZVOCa rīkotie treniņmači un pāris skriešanas reizes ar karti.

Svētdien jau piedalījos ZVOC treniņkārtā netālu no Valmieras. Sniega bija daudz, sniegam kritu cauri, tāpēc skrienot bija pārāk augsts pulss priekš mierīgā treniņa. Nācās skriet lēnāk, bet tāpat kļūdījos. Labi, ka tas notiek šādos mačos, vēl ir laiks pārdomāt kļūdas.

Domājot par Kurzemes Pavasara sacensībām, esmu pamanījis, ka šogad elitē ienāk pāris V20 puiši, kā arī pieteikušies spēcīgi ārzemju ranneri. Domāju, ka būs interesantas sacensībās, vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmās lielākās un parasti tur notiek interesantas lietas.