Marta otrā nedēļa pagāja ļoti interesanti, jo bija vairāki treniņi, no kuriem daži ļoti interesanti. Kā vienu varētu minēt spēli Valmieras pilsētas čempionātā basketbolā, kad izcīnījām pirmo uzvaru šajā sezonā. Uzvara nenāca viegli un man līdz šim brīdim vēl sāp žoklis un pārsistā lūpa. Labi, ka tas nekādi neietekmē manus skriešanas un O treniņus.

Sestdien kopā ar ZVOC skrēju treniņu, kas domāts spēka, ātruma un kartes attīstīšanai. Kaut gan ātruma treniņi vēl nav īpaši aktuāli manā plānā, tomēr ar nepilnu slodzi piedalījos un dažos intervālos jaunais zvocietis Valters bija ātrāks. Tāpat īpaši neatpalika vecmeistars Valdis un velo specs Māris. Treniņš notika tā, ka visi stājās pie pirmās starta vietas un ar kopējo startu skrien uz centrālo punktu, kas bija reljefa augstākā vieta, atzīmējas un tad skrien uz 1 KP. Svarīgs ir uzvaras moments un cīņa par iespējami augstāku vietu. Pēc tam, kad visi sasnieguši 1KP, notiek pāriešana uz 2. starta vietu, kur atkārto to pašu. Pēc 4 šādiem intervāliem mēs pārgājām uz nākošo vietu, kas arī sastāvēja no 4 intervāliem.

Kopumā treniņš ļoti patika, jo bija salīdzinoši dziļš sniegs, kas deva papildus slodzi un līdz ar to grūtības ātrumā paņemt pareizu virzienu no centra punkta. Neskatoties uz to, ka tas bija treniņš un neskrēju ar pilnu spēku, tāpat kļūdījos uz vienu bedri, kas bija nogāzes augšdaļā un es to gribēju no lejas paņemt, neizdevās.

Nemanot bija pagājušas 100 min treniņā - tas ir viens no lielākajiem bonusiem trenējoties kopā ar citiem.

Un vēl labā ziņa, ka sāku pierast pie Silvas kompasa, kas aizstāj manu veco maskavieti. Maskavietim burbulis ir pazudis, tāpēc vietējās nozīmes mačos un treniņos tas vēl tiks lietots.