Sestdien (25.10.2008) biju LČ nakts orientēšanās, kas notika netālu no Cēsīm, pie Ērgļu un Ramatu klintīm. Diemžēl šoreiz nācās izstāties, jo ceļā uz 7. KP pamatīgi izmežģīju vai nezinu ko.....potīti, kas tagad (nākošās dienas rītā, pirms ārsta apmeklējuma) pamatīgi sāp un visapār nav pakustināma. Izskatās vismaz divreiz resnāka,kā otra.

Distances sākums bija ar dumu 3min kļūdu uz 1.KP, bet tālāk, ieliku robā un ātri aizbēgu no nākošā, paspēju pat vienu 1. un 3. etapa laiku uzrādīt. Potītes sa...šana notika uz vienas nogāzes, kad lēcu pāri kaut kādam šķērslim un piezemējos nevis uz pēdas, bet uz potītes - kriukšķis arī bija. Drīz vien klāt bija arī Renārs, bet man priekšā bija ~1,5km līdz sacensību centram.

Kopuma vērtējot šo maču, tas bija interesants, jo stāvās nogāzes, gravas un klintiņas (tumsā) bija laba mīkla, ko risināt un tikai 31 sek pietrūka Burkānciema visurgājējam Artim līdz medaļai.

Vērtējot savu varēšanu - paskriet varēju ļoti ātri, spēks arī bija - tas viss uz svaiguma rēķina. Orientēšanās ziņā, protams, ka varēja labāk, tomēr tikai trešo reizi šosezon un laikam arī vispār esmu orientējies tumsā!

Izskatās, ka tagad pāris dienas būs jāizmanto kruķis un cerams, ka trauma nebūs tik nopietna, lai novembra beigās nevarētu braukt uz Somiju slēpot.