Braucienu uz Portugāli biju ieplānojis un rezervējis jau rudenī, kad sāku trenēties sezonai......orientēšanās vai skriešanas, tas nebija un nav skaidrs. Mērķis šim braucienam bija atsvaidzināt skriešanu kartē, iegūt pārliecību, ka varu sadarboties ar karti. Protams, gribējās arī apliecinājumu tam, ka ziemā treniņos pavadītais laiks ir bijis vērtīgs.

Rezumējot varu pateikt, ka esmu apmierināts gan ar orientēšanos, gan ar fizisko formu šobrīd. Orientēšanās skills kaut cik sāka nākt atpakaļ pēc 4 skrējieniem moduļos un pirmajā dienā - garajā distancē 15niecē jutos jau diez gan komfortabli. Sajūtas, protams, ka bija dīvainas, bet centos vienkārši pārslēgties uz to domāšanu un darbībām, kuras veicu agrāk, kad orientējos biežāk.

Šāds apvidus man arī bija jaunums un viennozīmīgi vērtīga pieredze, jo detalizētas un ar objektiem bagātas kartes ir maz skrietas. Uzskatu, ka samērā labi tiku galā ar sarežģītajām distances daļām, kur vajadzēja būt uzmanīgam. Kā ļoti liels mīnuss bija nespēja koncentrēties distanču beigās, kad atlikuši pēdējie 4-5 KP un tikai jāatstrādā vieglās beigas - uz šo KATRU dienu zaudēju vairākas minūtes, lai gan vienmēr centos pie tā piedomāt. Ja tā padomā, tad tā man ir samērā rakstūrīga īpašība, ne vienu vien reizi Latvijas mačos esmu ekselenti paņēmis grūtos etapus un iekritis vieglajos..........droši vien būtu vērts šo lietu izskaust kādā specifiskā treniņā.

Caurmērā katru dienu kļūdās bija vismaz no 6 - 11 min, kas manu kopvērtējuma pozīciju būtiski atvirzīja atpakaļ. Neliels prieks, ka tomēr WRE dienā izdevās izskriet ar vismazāk kļūdām šajās sacensībās, bet priekš vidējās distances tas tāpat ir nereāli daudz.

Fiziskajā ziņā jutos komfortabli, lai gan brīžiem jutos smagnējs un likās, ka solis nav lidojošs, tomēr tās bija sajūtas attiecībā pret mani, jo attiecībā pret citiem konkurentiem distancē, problēmu nebija nevienā brīdī kādu panākt vai aizskriet prom. Pēdējā dienā pāris etapos sanāca paskriet ar Kalevan Rasti skrējēju un bija easy, pat tad, kad viņš mani kaut kā apjāja un notinās, garājā ~ 2km etapā es viņu uz kāju panācu, bet viņš apjāja "mūs" otrreiz un, pateicoties manai "meistarībai" 3 džeki ievilka man līdzi manā tās dienas lielākajā kļūdā ~3.5min :D :D :D

Kopumā apvidus bija ekselents, kapitāla pieredze un pēc gana ilga pārtraukuma (kopš Kāpas) apliecināju sev, ka man šitas sports patīk.

Kas tagad......pēc mačiem pāris dienas tiek vienkārši paskriets un šo piektdien mēģināšu uzlabot savu 5km parka rezultātu, kas tad arī būs precīzāks raksturojums fiziskajai formai šobrīd. Pēc tam Lieldienu brīvdienās 10km asfalts un 6 jūdzes kross. Citādāk gatavošos nākošajām orientēšanās mačam, kas manā gadījumā būs vai nu Jukola vai Kāpa.